Kā izvēlēties velosipēdista cimdu izmēru
Cimds, kas slīd uz delnas, savelkas pie pirkstiem vai nospiež asinsriti, ir ne tikai kaitinošs – tas maina to, kā tu brauc. Ja domā, kā izvēlēties velosipēdista cimdu izmēru, mērķis ir vienkāršs: cieši, kontrolēts piegulums, kas saglabā stūres sajūtu, saķeri un komfortu, nepadarot rokas notirpušas brauciena vidū.
BMX, MTB, gravel, nobraukšanā un motokrosā cimdu piegulums ir svarīgāks, nekā daudzi braucēji domā. Nepareizi piemērotu ķiveri ir viegli pamanīt. Ar cimdiem ir sarežģītāk, jo slikts piegulums sākumā var šķist pieņemams. Tad problēmas parādās uz velosipēda: spiediena punkti, slīdēšana delnā, liekais materiāls pirkstu galos vai plaukstas locītavas aizvēršanas mehānisms, kas nekad īsti neatrodas pareizi.
Kā izvēlēties velosipēdista cimdu izmēru bez minēšanas
Drošākais sākumpunkts ir tava rokas mērījums, nevis tavs parastais izmērs citā zīmolā. Cimdu izmēri nav universāli. Viena sniegumam paredzēta zīmola izmērs M var pieguļt kā S citā, īpaši, ja salīdzina minimālistiskus BMX un MTB cimdus ar siltinātiem ziemas cimdiem vai aizsargājošākiem motokrosa modeļiem.
Izmanto mīkstu mērlenti un apvij to ap savas dominējošās rokas platāko daļu, parasti pāri locītavām un neieskaitot īkšķi. Notur lenti cieši, bet ne pārāk stingri. Šis skaitlis dod tavas rokas apkārtmēru, kas ir galvenais mērījums, ko izmanto lielākā daļa cimdu zīmolu.
Daži zīmoli iesaka arī izmērīt rokas garumu no plaukstas pamatnes līdz vidējā pirksta galam. Tam ir nozīme, ja bieži trāpi ar pareizu delnas platumu, bet pirksti šķiet pārāk īsi vai pārāk gari. Braucējiem ar platām delnām un īsākiem pirkstiem vai šaurām rokām ar gariem pirkstiem šeit jāpievērš uzmanība, jo viena izmēra marķējums ne vienmēr izstāsta visu.
Kad ir skaitļi, salīdzini tos ar konkrētā zīmola izmēru tabulu. Tieši šeit sākas gudrs pirkums. Premium cimdu zīmoli veido dažādus piegulumus: daži ir sacensībām veidoti un ciešāki, daži brīvāki, daži veidoti maksimālai stūres sajūtai, bet citiem ir vairāk polsterējuma vai aizsardzības.
Kādam jābūt pareizam velosipēdista cimdu piegulumam
Pareizi izvēlētam velosipēdista cimdam jāpieguļ cieši gar delnu un pirkstiem bez acīmredzama sasprindzinājuma. Kad savelc roku ap iedomātu rokturi, materiālam jākustas līdzi, nevis jāpretojas. Pirkstu galiem jāatrodas tuvu katra pirksta galam, bez stipra spiediena galos un bez tukšas vietas, kas sagāžas.
Uz delnas nedrīkst būt vaļīgi saburzīta auduma. Liekais materiāls šeit samazina kontroli un garākos braucienos var radīt čulgas. Plaukstas locītavai jājūtas droši, vai nu cimdam ir uzvelkama manšete, vai līplente, taču tam nevajadzētu atstāt dziļas pēdas vai apgrūtināt cimda novilkšanu pēc sviedrainas sesijas.
Tieši šeit braucēji dažkārt kļūdaini izvēlas lielāku izmēru. Vaļīgāks cimds var šķist ērtāks, stāvot uz vietas, bet, kad bremzē, pārslēdz ātrumus, pumpē vai tur stūri rupjā reljefā, šī papildu kustība cimda iekšpusē kļūst par problēmu. No otras puses, pārāk ciešs cimds var ierobežot veiklību un radīt rokas nogurumu ātrāk, nekā gaidi.
Delnas platums, pirkstu garums un elastība – viss ir svarīgi
Ne visi braukšanas cimdi ir veidoti vienādi pat vienā sporta veidā. Vieglie MTB un BMX cimdi bieži izmanto elastīgus materiālus un ļoti ciešu pieguļumu, lai maksimāli uzlabotu sajūtu pie stūres un bremžu sviras. Motokrosa cimdiem var būt papildu struktūra, aizsardzība vai pastiprinājumi, kas maina izmēra sajūtu. Aukstā laika cimdiem parasti vajag nedaudz vairāk vietas siltinājuma un mazākas elastības dēļ.
Tāpēc izmēra izvēle daļēji ir mērīšana un daļēji cimda konstrukcija. Minimālistisks cimds ar četru virzienu elastību var šķist piemērots, pat ja esi izmēru diapazona augšgalā. Strukturētāks cimds ar to pašu izmēra marķējumu var šķist ierobežojošs.
Ja esi starp izmēriem, padomā, kā brauc. Braucēji, kas vēlas precīzu sacensību pieguļumu, parasti dod priekšroku mazākajam no abiem izmēriem, ja audumam ir nedaudz elastības. Braucēji garās gravel dienās, aukstākos braucienos vai visi, kam nepatīk spiediens pirkstu galos, var izvēlēties lielāko izmēru. Neviena izvēle nav automātiski nepareiza – tas atkarīgs no tā, vai prioritāte ir maksimāla kontrole vai nedaudz papildu vietas.
Pazīmes, ka cimdi ir par maziem
Lielākā brīdinājuma zīme ir sasprindzinājums pāri delnai vai locītavām, kad roka ir atslābināta. Tu vari just arī spiedienu pirkstu galos, grūtības pilnībā izplest pirkstus vai plaukstas atveri, kas iegriežas. Uz velosipēda pārāk mazi cimdi bieži rada notirpumu, karstuma punktus vai rokas nogurumu, jo materiāls velkas, nevis lokās līdzi tavam tvērienam.
Pievērs uzmanību šuvēm, kas šķiet izstieptas, vai vīlēm, kas spiežas pirkstu sānos. Tas parasti nozīmē, ka cimds strādā ārpus piegulumam, kādam tas veidots.
Pazīmes, ka cimdi ir par lieliem
Pārāk liels cimds parasti parādās ātri. Pirkstu galos ir liekais garums, delna saraujas krokās, kad satver, un cimds var nedaudz griezties ap roku. Tu vari pamanīt mazāk precīzu bremžu sajūtu, īpaši bremzējot ar vienu pirkstu vai tehniskā reljefā, kur kontrole ir vissvarīgākā.
Vaļīgi cimdi arī nolietojas citādi. Kad delna stīvējas pret ādu, berze palielinās. Tas var nozīmēt vairāk čulgu un ātrāku materiāla nolietošanos.
Kā sporta veids maina vēlamo pieguļumu
Izmēra pamati paliek tie paši, taču ideālais piegulums var atšķirties pēc disciplīnas. BMX sacensībām un nobraukšanai daudzi braucēji vēlas stingru pieguļumu ar ļoti maz liekas vietas. Precizitāte ir svarīga, kad sprintē, pumpē un veic ātras stūres kustības. Ciešs cimds palīdz saglabāt vienmērīgu sajūtu.
Trašu un enduro MTB braukšanai zelta vidusceļš bieži joprojām ir ciešs, bet ne tādā mērā, ka garākos nobraucienos uzkrājas rokas nogurums. Gravel braucēji var nedaudz sliekties uz komfortu, īpaši ilgos braucienos, kur spiediena regulēšana ir tikpat svarīga kā saķere. Motokrosa braucējiem bieži jālīdzsvaro veiklība ar aizsardzību, tāpēc pareizajam izmēram jāņem vērā pastiprinātie paneļi un tas, kā cimds jūtas ap gāzes rokturi un sviras.
Bērnu un jauniešu izmēriem jāpievērš papildu uzmanība. Nepērc bērniem pārāk lielus cimdus, lai "izaugtu", ja viņi jau regulāri brauc. Pārāk daudz liekā materiāla pie pirkstiem un delnas var mazināt kontroli un pārliecību.
Biežākās izmēra izvēles kļūdas
Viena no biežākajām kļūdām ir pieņēmums, ka visi cimdu izmēri atbilst iemīļotajam zīmolam vai pagājušās sezonas modelim. Tie neatbilst. Materiāli, piegriezums un paredzētais lietojums visi ietekmē pieguļumu.
Cita kļūda ir pārāk vaļīga mērīšana. Ja mērlente brīvi peld ap roku, rezultāts iedzīs lielākā izmērā, nekā tev patiešām vajag. Mēri cieši, tad salīdzini ar tabulu.
Braucēji aizmirst arī to, ka sviedri un siltums maina uztveri. Cimds, kas sausā stāvoklī šķiet nedaudz ciešs, var kļūt ideāls, kad sasilst, īpaši ar elastīgiem materiāliem. Taču cimds, kas jau mērīšanas laikā šķiet vaļīgs, reti kļūs precīzāks trasē.
Visbeidzot, neignorē pirkstu garumu. Delnas apkārtmērs saņem lielāko uzmanību, taču tieši pirkstu piegulums bieži padara cimdu premium vai nepareizu.
Kad izvēlēties lielāku vai mazāku izmēru
Šeit nav universāla noteikuma. Ja cimds ir ļoti elastīgs, veidots tiešai stūres sajūtai un tu tiecies pēc sacensību pieguļumu, mazāks izmērs var būt saprātīgs, ja patiešām esi starp izmēriem. Ja cimdam ir bruņas, siltinājums vai strukturētāks korpuss, lielāks izmērs var būt gudrāka izvēle, lai saglabātu komfortu un kustību brīvību.
Ja aukstā laikā zem cimdiem lieto oderes, ņem to vērā pirms pirkšanas. Ja vēlies, lai skārienekrāna saderība patiešām labi darbotos, ciešāks pirkstu galu piegulums parasti darbojas labāk nekā brīvs.
Braucējiem, kas iepērkas pie premium zīmoliem, šeit atšķirību rada specializēti mazumtirgotāji. Atlasīts sortiments ir noderīgs, jo piegulumu profili parasti ir pārdomātāki: sacensību cimdi pieguļ kā sacensību cimdi, trašu cimdi pieguļ kā trašu cimdi, un aizsargājošie modeļi tiek veidoti mērķtiecīgi, nevis ar vispārīgu izmēru.
Ātra piegulumu pārbaude pirms braukšanas
Kad cimdi ir uzvilkti, savelc dūri, plaši atver roku un atdarini bremzēšanu ar vienu vai diviem pirkstiem. Pēc tam, ja iespējams, satver stūri. Tu pārbaudi trīs lietas: nav spiediena pirkstu galos, nav vaļīgi saburzītas delnas un nav ierobežojumu pāri locītavām.
Pievērs uzmanību arī plaukstas locītavas aizvēršanai. Tai jātur cimds savā vietā, nekļūstot par ciešāko punktu. Ja manšete ir droša, bet delna joprojām kustas, izmērs vai modelis ir nepareizs.
Labiem velosipēdista cimdiem jāpazūd, tiklīdz sāc braukt. Tev jāpamana saķere, aizsardzība un kontrole, nevis liekais audums, žņaudzošas šuves vai spiediens pirkstu galos.
Izvēlies pareizo izmēru, un katra cita cimda daļa sāk darboties, kā paredzēts. Labāka stūres sajūta, tīrāka sviru kontrole un mazāk traucējumu uz velosipēda nav sīki uzlabojumi. Tās ir tās detaļas, kas liek aprīkojumam justies noregulētam no pirmā apļa līdz pēdējam kilometram.
